Slimības nāca un nāca. Bet tad sāka doties prom it kā kāds būtu pārslēdzis neredzamu slēdzi. Atgriezās dzīvesprieks, veselība, labs miegs.
Kā tas izskaidrojams? Kas īsti notika? Tā nevar būt taisnība! Ļaudis taču gaida rindās pie ārsta, lieto zāles, piedzīvo sarežģītas terapijas – bet tik maz dzirdam stāstus par atjaunotu veselību! To nav gandrīz nemaz. Kļūst arvien grūtāk ticēt, ka vispār iespējams būt veselam.
Bet te pēkšņi kāds apgalvo, ka viņš atjaunojis veselību, sākot citādi izturēties pret sevi! Nav jālieto zāles, nav jāēd nekas īpašs. Nav pat nepieciešams gribasspēks, treniņu plāni, kādas īpašas zināšanas vai atklāsmes.
Nav jāmaksā nauda, jāvelta īpašs laiks, jāapmeklē kādas vietas vai sarīkojumi.
Noslēpums
Nav pat jācenšas atbrīvoties no ikdienas stresa. Kad mainīju attieksmi pret sevi, stress no ienaidnieka kļuva par sabiedroto.
Viss “noslēpums” ir pasakāms vienā teikumā:
Nostājies savā pusē, atjauno Veselumu sevī, gādā, lai esi sevi pieņēmis pilnīgi un absolūti tādu, kāds esi šajā brīdī!
E-grāmata “Kur sākas Veselums”
Esmu par to sarakstījis grāmatu “Kur sākas Veselums”. Tur izsmeļoši aprakstīts, kādas atziņas bruģējušas manu ceļu, kādus lēmumus nācies pieņemt un kādus paradumus mainīt, lai varētu baudīt Veseluma labos augļus.
Šobrīd tā pieejama e-grāmatas formātā.
E-grāmatu “Kur sākas Veselums” iespējams nopirkt šeit. Šobrīd tā maksā € 9.-
Kas ir piedāvājumā iekļautās “Sāļmaizītes”
Piedāvājumā kā dāvanu esmu iekļāvis savu agrāko darbu – 60 miniatūras – īsi tekstiņi tādā kā anekdotes, farsa vai vārdiskas karikatūras veidā – par mītiem un klišejām, kam nereti ticam. Esmu šos mazos par “Sāļmaizītēm”. Tās atrodamas turpat piedāvātajā e-grāmatā, tās beigu daļā.
Vairums “sāļmaizīšu” ir paradoksi. Paradokss ir šķietama pretruna, kad runājam, ticam vai sagaidām kaut ko vienu, bet saņemam pavisam citu. Tomēr nekādas pretrunas jau nav, jo pasaulē darbojošās likumsakarības nereti nesaskan ar mūsu priekšstatiem.
Piemēram, bieži mēdzam runāt par pelēko ikdienu, dzīves vienmuļību, kaut patiesībā nekā tāda nemaz nav! Ikviena lieta un parādība iegūst krāsas un izteiksmes tiklīdz tajā uzmanīgāk ieskatāmies. Pasaule ir bezgalīgi pētāma un piedzīvojama.
Ja kāds to nedara, ja dzīve viņam šķiet garlaicīga, tad tā taču ir – viņa paša domāšanas kļūda!
Ko mainīsim – likumsakarības vai priekšstatus?
No “Sāļmaizīšu” skatu punkta raugoties, mums vajadzētu kļūt arvien labākiem un spējīgākiem pamanīt domāšanas aplamības un kļūdas, izdarīt patiesā informācijā balstītus secinājumus, cienīt Pasaulē esošās likumsakarības.
Tās tur bija jau pirms mums, tās paliks arī pēc. Tāpēc nav jēgas pret tām karot. Tā bojājam tikai paši savu dzīvi, kura mums dota, lai piedzīvojam pavisam citādas, daudzveidīgas, jaukas lietas!
Par “Sāļmaizītēm” vairāk var izlasīt šeit Tikai nepērc tās pirkt atsevišķi, ja šobrīd apsver domu iegādāties šeit aprakstīto e-grāmatu “Kur sākas Veselums”. “Sāļmaizītes”, kā jau sacīju, ir iekļautas šajā pirkumā.
Bet raksts par “Sālmaizītēm” ir interesants un vērtīgs pats par sevi. Tur ir piemēri, skaidrojumi, idejas. Esmu parādījis pat, kā no Sāļmaizītēm gūstu ierosmi, lai sacerētu pats savus vēlējumus un tostus dažādām dzīves vajadzībām.
Saskatot “Sāļmaizītēs” iešifrēto domu, izlasot to starp rindām, var pat gūt lielisku ierosmi paša radošām izpausmēm – vērojumiem, esejām, dzejai.
Tomēr nevajag steigties pirkt. Lasi vispirms šo rakstu! Tajā atradīsi daudz lietderīgas, praktiski pielietojamas informācijas.
Varbūt Tev pat šķitīs, ka ar izlasīto ir gana. Tā arī var būt.
Jā, šo vietni veidoju ar domu, ka raksti šeit ne vien pastāsta par maniem piedāvājumiem, bet katrs atsevišķi
Par ko ir grāmata “Kur sākas Veselums”
Pirmo reizi par Veselumu un būšanu savā pusē iedomājos, kad izlasīju medicīnas pamatlicēja Avicennas vārdus, ko senatnes zinātnieks sacījis pirms vairāk kā tūkstoš gadiem:
Te esam mēs trīs: es- ārsts, tu-slimnieks un slimība. Kurā pusē tu nostāsies, tā uzvarēs.
Šie vārdi nelielas zīmītes veidā atradās uz ziņojumu dēļa pie manas ģimenes ārstes kabineta. Tie lika man uzdot sev jautājumu, ko īsti nozīmē būt savā pusē.
Filmā “Nameja gredzens” ir tāda epizode, kur svešzemju iebrucēji, sanaidojuši savā starpā baltiešu ciltis, noskatās, kā tie viens otru iznīcina savstarpējos karos. Kad vietējie novājināti tik tālu, ka vairs nespēj pretoties, ienaidniekam ir viegli ieņemt to zemes.
Vai es neuzvedos tāpat?
Jāatzīst, ka bieži esmu rīkojies pretēji savām interesēm, jo baidījos būt egoists. Kā mītu pārņemtie baltieši es cīnījos pats pret sevi un centos sev iestāstīt, ka rīkojos krietni, cildeni, pašaizliedzīgi.
Kā daudzi citi šodienas pasaulē, es toreiz dzīvoju ar greizu, seklu izpratni par to, kas ir Egoisms. Diendienā karoju pret sevi, to pat neapzinādamies. Vai kāds brīnums, ka mani māca nospiestība un dažādas kaites?
Paldies manai dakterei Zinaidai Sprancei par mazo zīmīti! Avicennas vārdi darījuši man vairāk laba, nekā jebkad spējušas zāles.
Vai Veselums un Egoisms ir viens un tas pats
Pienāca brīdis, kad sapratu – ja vēlos labi justies šajā dzīvē, man jābūt savā pusē, sevis paša vislabākajam draugam! Un es vēlos dzīvot starp tādiem cilvēkiem, kuri arī tā izturas pret sevi.
Man nudien nevajag, lai kāds darītu mani laimīgu. Es pats to varu. Un es vēlos, lai arī Tu dari sevi laimīgu, lai arī Tu kļūsti pats sev par labāko draugu, par tādu cilvēku, ar kuru kopā Tev pašam ir labi!
Vai tas nav Egoisms? Ak, mūsdienās tiek daudz runāts par to, ka rūpes par sevi nav Egoisms. Tikai tā nav taisnība!
Rūpes par sevi ir ne vien Egoisms, bet arī katra cilvēka pienākums pret sevi un sabiedrību.
Egoisti ir pilnīgi visi cilvēki, visi zemes iemītnieki vai viņi to vēlas vai nē. Arī paši dāsnākie un nesavtīgākie. Arī Tu, lasītāj!
Un tas ir labi!
Kā tā?
Ikvienam cilvēkam ir vajadzības. Tās jāapmierina. Man ir jāgādā, lai tiktu apmierinātas manas vajadzības, jo citādi es daru sev pāri, kļūstu slims un vārgs. Tad arī citiem kļūst grūti. Negādājot par sevi, es kļūtu par nastu..
Paradoksālā veidā mans Egoisms ir vajadzīgs ne vien man pašam, bet arī pasaulei ap mani.
Tā man kļuva skaidrs, ka tikai būdams Egoists es varu būt noderīgs. Ar Egoistu ir jauka saskarsme, jo viņš vēlas, lai otram ir labi, lai viņam izdodas.
Tas otrs taču ir daļa no pasaules, kurā dzīvoju! Man vajag, lai mana vide kļūst labāka, nevis sliktāka! Man rūp, pie tam ļoti savtīgu iemeslu dēļ, lai cilvēkiem izdodas viņu ieceres.
Es te nerunāju par ļaunām iecerēm, ļaundarībām – zagšanu, krāpšanu, postīšanu. Šādi darbi vispirms dara ļaunu pašiem darītājiem. Tie nesakrīt ar viņu pašu interesēm!
Kāpēc tādas lietas tiek darītas? Tikai tāpēc, ka šie ļaudis neizprot paši savas patiesās vajadzības! Viņi zāģē zaru, uz kura paši sēž, gremdē laivu, ar kuru paši brauc!
Tas nav Egoisms, kas izraisa ļaundarības. Ļaunums sākas no tā, ka mums zemapziņā iedēstīts “Egoisms – tas ir slikti”. Mēs nosodām Egoismu, baidāmies no tā, cenšamies to apkarot. Bet iegūstam tikai to, ka – karojam paši pret sevi. Ļaunu dara ļaudis ar iekšēju “pilsoņkaru”.
Es esmu pārstājis apkarot Egoismu sevī, vai kāds vēlas to, vai nē. Un tā ir laba ziņa arī Tev. Pasaulē, kurā Tu dzīvo, līdz ar to ir par vienu jauku, laimīgu cilvēku vairāk. Pasaule, kurā Tu dzīvo, ir kļuvusi par mazu drusciņu labāka. Kā tas varētu nebūt Tavās interesēs?.
Mans Egoisms ir noderīgs Tev. Tavs Egoisms ir noderīgs man. Ja mēs atļaujam sev būt kas esam, tad pasaule kļūst par mazliet labāku vietu.
Vēl vairāk – domāju, ka vārdu “egoisms” varētu droši svītrot no visas pasaules vārdnīcām, jo tas ir vārds, pēc kura nav nekādas vajadzības. Ja valodā ir vārds “cilvēks”, tad ar to būtu jāpietiek, jo tas jau arī nozīmē “egoists”.
Vai nu arī par Egoistiem varētu saukt tādus cilvēkus kā es – tādus, kuri apzinās savas patiesās vajadzības un rīkojas, lai tās tiktu apmierinātas.
Man nav nevienas tādas vajadzības, kas nesakristu vai būtu pretrunā ar sabiedrības vajadzībām. Mani vārdi saskan ar darbiem, un tas nav tāpēc, ka vēlos uz kādu atstāt iespaidu. Nē! Vispirms man ir svarīgi sadzīvot pašam ar sevi. Es vēlos būt tāds cilvēks, ar kuru pats varu lepoties. Savtīgu iemeslu dēļ vēlos tāds būt. Un esmu.
Egoismu, kad tas ir patiess un secīgs, varētu saukt arī par Veselumu.
Kā lietot Mīlestību, Piedošanu un Pateicību, būvējot Veselumu
Esam jau raduši atbildi, kur Veselums sākas. Tas sākas ar skaidru domāšanu un nostāšanos savā pusē. Ir pausta apņēmība pārtraukt savus iekšējos karus un kļūt sev pašam par vislabāko draugu.
Tagad zinām, ko vēlamies.
Vēl tikai jānoskaidro, kā pie tā tikt. Šeit jāņem palīgā Mīlestība, Piedošana un Pateicība.
Šīs ir vērtības, ap kurām vijas daudzi mīti. Esam raduši skatīt tās sagrozītā gaismā. Grāmata “Kur sākas Veselums” palīdz saskatīt, kā tās lietot Veseluma stiprināšanai. Bet sākumā jānoskaidro, ko šie vārdi nozīmē pēc būtības, jo neviens no tiem nav saprotams bez “tulkojuma”.
Vārdi var dažādiem cilvēkiem nozīmēt dažādas lietas – atkarībā no tā, kādā informācijas “burbulī” viņi līdz šim atradušies.
Tāpēc grāmatā skaidroju, ko tieši Mīlestība, Piedošana un Pateicība nozīmē man, bet it labi varētu nozīmēt arī Tev. Ar piemēriem rādu, kā šīs vērtības darbojas un kā gūstu no tām labumu. Un pats galvenais – kā tās palīdz stiprināt Veselumu.
Mīlestība
Tā Mīlestība nozīmē – vēlēt labu – vispirms sev, un caur sevi arī pasaulei, kurā dzīvoju. Mīlestība ir lēmums, ko pieņemu un pēc tam īstenoju visā turpmākajā dzīvē.
Tas darbojas lieliski. Man patīk redzēt sevi dzīvojam ar šo attieksmi. Tā stiprina pašapziņu, dod gandarījuma sajūtu, piešķir dzīvei jēgu. Visus darbus es daru ar Mīlestību, tas ir ar domu par to, ka citi gūs labumu no mana darba augļiem.
Es nedaru to tāpēc, ka vēlos spodrināt savu tēlu, būt par “labo zēnu” kāda acīs, izkalpoties. Nē! Es daru to tāpēc, ka izvēloties Mīlestību par savu attieksmi, es gūstu lielu daudzumu gluži savtīgu labumu.
Piedošana
Arī par Piedošanu ir daudzveidīga izpratne.
Kādam šķiet, ka Piedošana ir atbrīvošana no atbildības. Tā nav.
Atkal un atkal dzirdu runājam par to, ka var būt tik smagi nodarījumi, kurus piedot nevar. Tā var domāt tikai, ja neesam sapratuši, kas Piedošana īsti ir.
Bet Piedošana ir atļauja sev domās neatgriezties pie pagātnes, kuru nav iespējams labot. Nē, tā nav tikai atļauja, tā ir sev pašam izvirzīta prasība.
Sīkāk par to, kā Piedošana lietojama, ir stāstīts grāmatā. Tur apskatīts arī, ko var un ko nevar piedot, kā arī to, kā “nepiedodamos” notikumus viegli padarīt par piedodamiem.
Pagātni izmainīt nevar. Bet var tai neļaut bojāt mūsu šodienu un nākotni.
Pateicība
Pateicība ir daudz vairāk nekā tikai skaļi pasacīts Paldies un atbilstīgā žestā saliktas rokas.
Pateikties nozīmē pamanīt un izgaršot daudzveidīgās baudas, ko sevī ietver katrs dzīves mirklis, un pieņemt šīs sajūtas ar prieku. Tā arī ir augstākā Pateicības izpausme.
Es nezinu, ko no mūsu Pateicības gūst Dievs vai Visums, kas mums šīs sajūtas dāvājis. Bet es zinu, ko pateicīga attieksme dod mums pašiem. Ja vēlamies pildīt savu ikdienu ar Prieku, tad to ir iespējams veikt tikai ar Pateicību.
Arī par Pateicību un tās pielietojumu dzīvē ir stāstīts grāmatā.
Ko darīt tālāk
Nu esmu izstāstījis jau diezgan daudz par Veselumu. Tas ir viss, ko es pats būtu vēlējies zināt jau kopš bērnības, taču man nācās šīs lietas atklāt soli pa solim. Pat atziņa par to, ka kaut kas ir jāmeklē, mani sasniedza, kad man bija jau gandrīz piecdesmit gadi.
Lasītāj, es ceru, ka man jau ir izdevies par to tiesu atvieglot Tavus centienus rast mieru ar sevi.
Tu vari turpināt ceļu pats. Daudz atbalstošu materiālu, īpaši angļu valodā, vari atrast YouTube ekspertu kanālos. Īpaši vērtīgi man šķiet TED un TEDx sapulcēs izskanējušie stāsti, ko arī var klausīties par brīvu YouTube vidē.
Bet ja vēlies uzzināt sīkāk par manu pieredzi, paņēmieniem, ieguvumiem dzīvojot ar Veselumu, tad priecāšos, ja nopirksi un izlasīsi manu e-grāmatu “Kur sākas Veselums”.
Vēl par Veselumu
Tagad ir patiešām labi! Katru jaunu dienu gaidu ar prieku.
Prom ir bezmiegs. Prom ir biežās, mokošās galvassāpes. Prom ir hroniskais bronhīts. Arī daudzas citas briesmas, kas mani reiz mocīja, nu ir prom!
Vietā ir Prieks par dzīves izjūtām. Nospiestību nomainījusi vēlme rosīties. Slimības, kas nāca arvien klāt, sāka doties prom, it kā kāds būtu pārslēdzis neredzamu slēdzi. Vairs pat īsti neatceros, kā ir tad, kad sāp vēders vai ir aizlikts deguns.
Stress gan nekur nav zudis. Bet nu tas mani vairs neposta. Tas drīzāk dara labu. Jo vakarā pēc izaicinājumiem pilnas dienas cieši iemiegu, tiklīdz vaigs pieskaras spilvenam.
Kas notika? Kas izraisīja tādas pārmaiņas?
Ak, vienkārši pārstāju karot ar sevi, darīt sev pāri. Nolēmu būt savā pusē.
Nu esmu kļuvis par tādu cilvēku, ar ko kopā man pašam ir labi. Kad esmu tāds kā tagad, tad labi ir maniem tuviniekiem un ikvienam, kam ar mani darīšana.
Jo ar mani ir viegli.
Man nav grūti paiet lieku soli, ja kādam tas dara dienu priecīgāku.
Man nav tabu tēmu, “reliģisku jūtu” vai “skeletu skapjos”. Sarunā ar mani nevienam nav jābaidās, ka varētu mani aizvainot.
Es vispār nekad ne uz vienu neapvainojos. Ne jau tāpēc, ka necienītu viņa sacīto, nedz arī tāpēc, ka es klausītos selektīvi, nesadzirdēdams to, ko man nepatīk dzirdēt. Nē!
Es vienkārši zinu, no kādām saknēm raisās visi aizskarošie teksti, ko ļaudis mēdz sacīt. Es tagad saskatu, kādam iekšējam postam šis cilvēks sevi lēmis. To visu redzot, man ir viegli – vienkārši ļaut viņam runāt. Man nav patīkami dzirdēt ļaunus vārdus, tomēr tie mani neievaino.
“Suņi rej, bet karavāna iet”. Vai kādam ir īpaši patīkami dzirdēt suņu rejas? Diez vai! Bet vai tās spēj kavēt dzīves gaitu? Tikai tad, ja paši to ļaujam. Es neļauju.
Es nebaidos no kritikas. Priecājos, kad cilvēki komentē, palīdz ieraudzīt trūkumus, uzlabot produktu un sniegumu.
Bet par melno, iznīcinošo “kritiku” man ir zināms, no kurienes tā ceļas. Tā vienmēr ceļas no neapmierinātības pašam ar sevi, no iekšējā “pilsoņkara”. Protams, ka nav patīkami ar to saskarties. Bet tur neko nevar darīt. Melno kritiku es ignorēju.
Vai pie Veseluma atziņas jānonāk katram savā veidā?
Man ir jau 61 gads brīdī, kad rakstu darbu “Kur sākas Veselums”. Tagad jūtos labāk nekā jebkad – gan fiziski, gan emocionāli.
Bet nedarīt sev pāri sāku tikai ap 50 gadu vecumu.
Kur tas viss bija agrāk? Kāpēc bija jāpiedzīvo tik daudzi nevajadzīgu ciešanu pildīti gadi?
“Katram līdz tam jānonāk savā veidā, ar savu pieredzi,” man mēdz sacīt, vēlēdamies saudzīgi norādīt, ka mans darbs var būt bezcerīgs.
Līdz kam, piedodiet, jānonāk, tērējot lielāko daļu dzīves? Vai līdz atziņai, ka jādzīvo ar baudu, jābūt pateicīgam, par kaut ko jāinteresējas, kaut ko jāprot radīt?
Vai ir vērts pavadīt dārgus dzīves gadus, ciešot no aizvainojuma vai nepiedošanas tikai tāpēc, ka neprotam ar šīm parādībām tikt galā?
Vai ir vērts sākt pilnvērtīgi dzīvot tikai pēc 60 gadu vecuma, ja tas iespējams jau no agras bērnības?
Es būtu vēlējies jau kā bērns augt un dzīvot ar Veselumu. Ak, kādus rezultātus es būtu varējis gūt sportā, ar ko reiz nodarbojos! Cik pilnskanīgi es būtu dzīvojis, ar kādu interesi un degsmi! Bet es “dedzināju” sevi ar zemu pašvērtējumu un slēptiem mazvērtības kompleksiem!
Kāpēc līdz Veselumam tik grūti aizdomāties
Kāpēc tā notika?
No Veseluma mani taču šķīra tikai šī viena atziņa – cilvēkam jābūt savā pusē! Tomēr tās man nebija. Kāpēc?
Tāpēc, ka – par Veselumu nebiju aizdomājies.
Kāpēc man par to nestāstīja vecāki? Paši nebija aizdomājušies.
Kāpēc par Veselumu nemācīja skolā? Skolotāji taču ir gudri cilvēki! Bet nemācīja.
Kāpēc par Veselumu ar mani nerunāja ārsti? Vai tad jau brīdī, kad vēru kabineta durvis, viņiem nebija redzams, ka man tā trūkst? Prašņāja par simptomiem, plānoja ārstēšanu, rakstīja zāles. Bet par visu slimību galveno cēloni – Veseluma trūkumu – ne vārda!
Atbilžu man joprojām nav. Bet ir Veselums un pilnīgi cita dzīves kvalitāte.
Tiem, kuri arī vēlētos Veselumu, palīdzēšu to iegūt, daloties ar zināšanām un pieredzi. Tiem, kuriem Veselums jau ir, piedāvāju kopīgi turpināt mācīties ar to dzīvot.
Apskatīt vai pirkt e-grāmatu KUR SĀKAS VESELUMS. SĀĻMAIZĪTES par € 9.-